Vēsture

Iesvētītā ūdens izmantošana aizsākās 2. gadsimtā. Saskaņā ar Svēto tradīciju pāvests Aleksandrs I ieviesa paražu svētīt mājas ar svētu ūdeni. Mājas kaisīšana ar ūdeni, lai to attīrītu, ir pieminēta apustuļa Pētera (II gs.)Apokrifos.

Svētais Jānis Krizostoms apraksta to pašu tradīciju ,kas notika 387. gadā Antiohijā, : “Pusnaktī šajos svētkos visi dzēra ūdeni, nesa to mājās un glabāja veselu gadu, jo šodien ūdeņi ir svētīti. Un ir skaidra zīme: šī ūdens kvalitāte laika gaitā nepasliktinās; gluži pretēji, šodien ņemtais ūdens paliek svaigs veselu gadu, un bieži vien divus vai trīs. "

Pēc tradīcijas

Dzīvajam ūdenim ir vēl viena iezīme: nelielu daudzumu var pievienot parastajam ūdenim, un tas iegūs brīnumainas īpašības- ūdens kristāliskais režģis vairojas informācijā. Tādēļ nevajadzētu nest dzīvo ūdeni no baznīcas milzīgos daudzumos. Pēc tradīcijas tiek uzskatīts, ka viens piliens dzīvā ūdens var iesvētīt visu jūru.

Zinātniskais skaidrojums

Pētniecības institūta zinātniskie darbinieki, novērojot šo parādību, paziņoja, ka šī svētā kristību ūdens īpašības ir zinātniski izskaidrojamas. Elektriskās vadītspējas samazināšanās dēļ tajā tiek nomākta mikroorganismu augšana.Ūdens maina savas īpašības . 18-19 janvārī mūsu planēta ieņem īpašu stāvokli. Šajā pozīcijā Zeme nokļūst zem lielas uzlādētu daļiņu plūsmas no kosmosa ,kas savukārt maina ūdens molekulu struktūru.

Izmantošana

*Dzīvo ūdeni izmanto garīgās un fiziskās veselības atjaunošanai.

* Mājas ,telpu,auto iesvētīšanai

* Mājlopu un mājputnu dzirdināšanai un novietņu

tīrīšanai,auglībai un veselībai.

* Telpaugu apkopšanai

* Bērniem lai noņemtu nobrīnu ,ļaunu aci,pārbīli.

* Slimnieku spēcināšanai

*Tikai reizi gadā uz 19. janvāri gremdējas āliņģī ,lai noskalotu slimības un bēdas uz visu gadu.